Kā tapa piemājas pļava rīdzinieku Madaras un Reiņa lauku mājās “Vilnīšos”
Madara un Reinis Šulci jau 3 gadus saimnieko “Vilnīšu” mājās Saulkrastu novadā un pērnā gada pavasarī aizsāka savas idejas – skaistas puķu pļavas – izveidi 5 ha plašajā īpašumā. Kā viņiem veicās un kādas atziņas ir gūtas?
“Vilnīšu” mājās saimnieko Madara, kura darbojas datu aizsardzības jomā, un Reinis, kurš ir Husqvarna izplatīšanas tīkla struktūrvienības vadītājs. Kā paši teic, attiecības ar dārzu ir vēl pašā sākuma stadijā, tomēr tas nenobiedēja ķerties klāt puķu pļavas atjaunošanai, lai ienestu savā dārzā vairāk bioloģiskās daudzveidības. “Vilnīšu” saimniecībā 1,5 ha ir piemājas teritorija, kurā lielāko daļu aizņem iekopts mauriņš, ābeļdārzs, dažādi augļu krūmi un dīķis, 1,5 ha aizņem iekoptā puķu pļava, un atlikušie 2 ha ir mežs, kas daļēji ir iekopts, un daļa atstāta dabiski augam.
Reinis: “Pirmajā vasarā pēc pārvākšanās uz dzīvi laukos Madara bieži devās pastaigās ar dēlu pa apkārtējo pļavu teritorijām un pa ceļam lasīja dažādus augus tējām. Toreiz likās, ka būtu forši, ja visi šie augi būtu vienkopus pieejami mūsu pašu teritorijā.”
Madara: “Noteikti! Šobrīd tas ir aktuāls visur pasaulē. Ļoti aktīva šajā jautājumā ir Vācija, Francija un Lielbritānija. Pat, aizbraucot uz Parīzi un Londonu, tu staigā pa pilsētu un visur redzi pļavas puķes. Tas ir brīnišķīgi skaisti un dabai tik draudzīgi. Domājam, ka tas ir tikai sākums!”
Reinis: “Pļavas ne tikai sekmē bioloģisko daudzveidību, bet arī piesaista daudz un dažādas dzīvās radības - ne tikai kukaiņus apputeksnēšanai, bet arī putnus un savvaļas dzīvniekus. Šobrīd ikdienas ciemiņi mūsu pļavā ir arī stirnas. Un tad no sezonas uz sezonu vērojam, kā aug arī to mazuļi. Domājam, ka ieguvēji šajā procesā ir visi - gan daba, gan cilvēks.”
Madara: “Internetā pļavas atjaunošanas padomu ir salīdzinoši maz, un tie, kas ir pieejami, vairāk attiecas uz mazākām teritorijām, kur iespējams fizisks roku darbs ar mazākām tehnikas vienībām. Bet, kā sēt pļavas puķes lielākās teritorijās, – tāda informācija latviešu valodā praktiski nebija pieejama. Savukārt ārzemju lapās pieejamā informācija ne vienmēr bija pielāgojama mūsu laikapstākļiem un augsnei. Kopumā sanāca šim procesam pieiet radoši. Pateicoties informācijai, kas bija pieejama Latvijas Dabas fonda pļavu atjaunošanas projekta GrassLife mājaslapā, mums izdevās atrast saimniecību Igaunijā, kas audzē dabiskās pļavas puķes, tirgo sēklas un ar padomiem arī neskopojas. Palīgā nāca arī mūsu brīnišķīgie kaimiņi no Rāmkalnu saimniecības, kuriem jau ir ilggadēja pieredze lauksaimniecībā. Tomēr arī viņi pļavas puķes agrāk nebija sējuši, tāpēc likām zināšanas kopā. Atsevišķas bildes no procesa sākotnēji likām savos privātajos kontos, un draugi pārsteidzošā kārtā sāka zvanīt un aizrautīgi stāstīt, ka jau stāda vai ļoti grib iestādīt lielāku teritoriju ar pļavas puķēm. Sapratām, ka šī tēma daudziem ir ļoti aktuāla. Tad arī radās doma veidot atsevišķu Instagram kontu tieši par puķu pļavas atjaunošanu lielākās teritorijās. Sākotnēji to izveidojām saviem draugiem un ģimenei, lai pārāk nenoslogotu tos, kuriem šī tēma nav aktuāla. Tagad esam pamanījuši, ka tam sāk sekot arī citi dabas aktīvisti. Un tagad jau arī pilsētās daudzviet sāk ienākt dabiskās pļavas. Tāpēc priecājamies par ikvienu, kam noder mūsu pļavas stāsti.”
Reinis: “Piemājas pļavas zonas sagatavošanā sākotnēji tika izmantota Rāmkalnu saimniecības lielā lauksaimniecības tehnika, jo diezgan ātri sapratām, ka ar sev pieejamajām tehnikas vienībām tas prasīs ievērojami lielāku darbu. Taču jāpiemin, ka ne visa lielā lauksaimniecības tehnika bija piemērota pļavas sēšanai. Tāpēc mēs testējām dažādus citus veidus, kā pļavu iesēt manuāli. Pēc vairākiem testiem izkristalizējās, ka labākais pļavas puķu sēklu izsējējs ir kaisītājs/sējējs no Husqvarna. Pļaušanas darbiem šobrīd ir atvēlēts Husqvarna raideris ar spriguļnažu pļaušanas mehānismu. Tāpat nopļautā pļava vasaras otrajā pusē ir jānovāc. Tam lieti noder Husqvarna zāles un lapu savācējs. Savukārt zālienu šobrīd aprūpē jau divi Husqvarna robotizētie zāles pļāvēji Automower®, jo pļaujamā platība ir ievērojami liela. Robotizētais zāles pļāvējs ir neatsverams palīgs ikdienas darbos. Ņemot vērā mūsu abu aizņemtību, manuāli nopļaut piemājas teritoriju, kas sniedzas gandrīz hektāra lielumā, praktiski nepietiktu laika. Robotizētais zāles pļāvējs ne tikai ietaupa laiku, bet arī ievērojami uzlabo mauriņa kvalitāti.”
Reinis: “Šāda funkcija ļauj padarīt dārzu atraktīvāku un daudzveidīgāku. Dārza tehnikas ražotāji ir gājuši līdzi laikam - dārza tehnika tagad ir ne tikai tehnika konkrētu darbu paveikšanai, bet tā ir daļa no dārza, daļa no dabas un daļa no dzīvesveida. Tā ļauj ne tikai apkopt teritorijas, bet arī palīdzēt tām kļūt bioloģiski bagātākām un krāšņākām. Mūsuprāt, šāds trends un rastie risinājumi ir solis pretī skaistākai, sakoptākai un bioloģiski daudzveidīgākai pasaulei mums apkārt.
Kā Husqvarna dīleris redzu - gan lauksaimnieki, gan privāto dārzu īpašnieki aktīvi iesaistās dabas daudzveidības paplašināšanā un uzturēšanā. Pieredze rāda - privātajos dārzos ārkārtīgi strauji ienāk robotizētā zāles pļaušanas tehnoloģija. Ir patīkami apzināties, ka jaunā Automower® tehnoloģija ne tikai pilda savu pamatfunkciju - zāles pļaušanu, bet dod iespēju dārzu pārvērst par sava veida privāto dabas parku. Tas noteikti iedvesmo arī citus pievērsties viedajām tehnoloģijām, kas vienlaikus veicinās zaļāku nākotni.”
Reinis: “Šobrīd Latvijā diemžēl nav pieejamas dabisko pļavu sēklas, it sevišķi lielākām teritorijām, tāpēc, pirms sākt realizēt projektu, jāsāk ar sēklu meklējumiem. Pļavas maisījumus nevajadzētu meklēt pārāk tālu uz rietumiem, jo mūsu laikapstākļiem un augsnei piemērotāki būs maisījumi no tuvākajiem kaimiņiem. Jārēķinās arī ar to, ka lielākas teritorijas būs jāiekopj ne tikai ar mazās tehnikas vienībām, bet talkā būs jāņem arī lielās tehnikas vienības, lai uzartu lauku, pieblietētu to un pēc tam savāktu sienu. Mums šajā jautājumā palīdzēja jau pieminētie kaimiņi no Rāmkalnu saimniecības. Un par to viņiem liels paldies!
Madara: “Pļavas uzturēšana ir ļoti vienkārša, jo tā neprasa nekādu īpašu kopšanu. Tā tikai aptuveni 2 reizes sezonā jānopļauj (pirmajā gadā biežāk, lai novājinātu nezāles) un pēc tam jāsavāc siens. Pārējā laikā pļava pati par sevi parūpējas. Pļavas ziedi ir ļoti izturīgi. Domāju, ka katrs kādreiz dzīvē ir redzējis starp betonu izlaužamies kādu pļavas puķi. Mēs no tām ļoti daudz ko varam mācīties. Tāpēc atliek tikai priecāties un baudīt.”
Madara: “Iesācējiem noteikti ieteiktu ņemt dabisko pļavas puķu maisījumu, nevis konkrētu puķu sēklas, jo jābūt ļoti padziļinātām zināšanām, lai izvērtētu, kādas puķes augs kopā un kādas ne, kāda augsne katrai patīk. Pļavas ziedi ir ļoti dažādi - piemēroti sausām, vidējām un mitrām augsnēm. Pļavas ziedu maisījumos zinātāji šīs lietas ir apvienojuši, lai atvieglotu mums sēšanas procesu. Un pat tad izaugs tikai tās puķes, kas tur labi jutīsies. Arī mēs sākām ar dabisko pļavas puķu maisījumu un šogad nelielā teritorijā testēsim mazliet tālāk uz rietumiem pieejamos ziedu maisījumus, lai redzētu, vai teorija sakrīt ar praksi. Ja pļava veiksmīgi iekopsies, noteikti ar laiku to paplašināsim.”
