Kompostēšana – padomi un ieteikumi
Savu dārza atkritumu kompostēšanai ir daudz priekšrocību. Jūs ne vien varat atbrīvoties no lapām, zariem un citiem atkritumiem diezgan vienkāršā veidā, bet, laikam ejot, iegūstat arī augstvērtīgu augsni.
Ir dažādi kompostu veidi, un katrs no tiem darbojas atšķirīgi. Aukstā kompostēšana? Karstā kompostēšana? Kuru labāk izvēlēties? Tas ir atkarīgs no tā, ko vēlēsieties kompostēt. Lai sagatavotu labāko kompostu, būs noderīgi zināt pāris paņēmienus.
Aukstais komposts - dārza atkritumiem
Aukstajā kompostā tiek kompostēti dārza atkritumi: lapas, zari un viss pārējais, kas nāk no dārza. Aplūkojot bildi augstāk, varētu likties, ka dārza atkritumu kaudze stāv tieši uz zemes, bet labi funkcionējošs aukstais komposts būs mazliet sarežģītāk veidojams. Sāciet ar zaru vai šķeldojamā materiāla slāni apakšā. Tad variējiet ar ieklājamā materiāla slāņiem
– lapas, zari, nezāles – un pa virsu slāpekli saturošie materiāli, kā zāle vai kūtsmēsli. Var izmantot arī augsni, bet tad sadalīšanās process būs ilgāks.
Lai paātrinātu sadalīšanās procesu, ir labi kompostu ierobežot no malām – tas palīdzēs noturēt mitrumu un siltumu. Nožogojums, tīkls, dēļi vai pīts zedeņu žogs būs lieliski piemēroti kompostam. Derēs arī no saliekamajām koka kastēm izveidota vieta. Salieciet trīs vai četras tādas kastes, un komposta vieta ir gatava. Ir labi, ja ir divas kompostēšanas vietas. Vienā tiek likti šī gada atkritumi, un uz otru vietu šis komposts tiek pārcelts pavasarī - tālākajam, noslēdzošajam kompostēšanas posmam.
Skābeklis un ūdens – kompostam nepieciešamās lietas
Kad aukstā komposta slānis sasniedz aptuveni 1 metru, tas būtu jānosedz ar lapām, salmiem vai šķeldu. Pa virsu noklājiet mazliet zāģskaidu vai sausu lapu. Ir svarīgi, lai komposts neizžūtu. Sausās un karstās vasarās, iespējams, var rasties nepieciešamība ik pa laikam kompostu aplaistīt. Pavasarī komposts jāuzrok vai jāapmaisa. Ja komposts labi sairst, tad tas jau ir lietojams, ja nē, tad tas ir jāpārliek uz otro komposta kasti turpmākai gatavināšanai.
Karstais komposts - pārtikas atkritumiem
Karstā kompostēšana notiek izolētā vidē, tvertnēs, kuras labāk uztur siltumu un sadalīšanās procesus, pat ja āra temperatūra pazeminās. Tas arī ir pasargāts no žurkām, pelēm un citiem grauzējiem, kas nozīmē, ka tādos var labi kompostēt pārtikas atkritumus. Viens vienkāršs noteikums, lai atcerētos, ko drīkst kompostēt: ja jūs to ēdat, tad tas ir kompostējams.
Karstais komposts var lieliski palīdzēt samazināt atkritumu daudzumu, tajā pašā laikā radot labāko dārza melnzemi – ja vien tas tiek darīts pareizi. Citādi pastāv risks, ka tas nelabi odīs un pievilinās mušas. Atcerieties padarīt atkritumus smalkākus, pirms liekat tos kompostā, tas paātrinās sadalīšanos. Kauli un lieli augļu kauliņi, kā, piemēram, avokado, trūdēs ļoti ilgi. Tādēļ tos labāk likt pie parastajiem atkritumiem.
Karstais komposts ir izolēts, lai labāk uzturētu temperatūru un pasargātu no grauzēju iekļūšanas.
Līdzsvars – efektīvas kompostēšanas atslēga
Ne par mitru, ne par sausu. Līdzsvars kompostēšanā ir pats svarīgākais. Un tas attiecas ne tikai uz mitrumu – lai karstais komposts labi veidotos, pat līdzsvars starp slāpekli un oglekli ir svarīgs. Ar slāpekli bagāti ir gaļas atkritumi un nopļauta zāle. Ar oglekli bagātas ir zāģskaidas, avīžu papīrs un sausas lapas.
Ja komposts kļūst pārāk slapjš, pievienojiet tam saplēstas avīzes vai skaidas, lai to sausinātu. Ja tas ir pārāk sauss, tam ir jāuzlej ūdens. Pārsedziet to ar oglekli bagātajiem salmiem - tas arī nelaidīs klāt mušas. Tāpat var lietot zāģskaidas, sausas lapas, smalcinātus zarus vai vecu zāli. Ja iespējams, ik pa laikam apmaisiet kompostu, lai veicinātu skābekļa piekļuvi, kas paātrinās kompostēšanās procesu.
Kādā vietā vislabāk veidot kompostu?
Auksto kompostu var gatavot praktiski jebkurā vietā – vienīgā lieta, par kuru vērts padomāt – kompostam nevajadzētu atrasties pastāvīgā saulē, jo tas palielina izžūšanas risku. Bet saules siltums tam ir nepieciešams, tādēļ daļēji noēnota vieta, kur tiek klāt arī lietus, kas mitrinās kompostu, būs tieši laikā.
Kompostēšana – dzīvesstila daļa
Varētu šķist, ka kompostēšana ir vesela zinātne, un patiesībā tā arī IR. Trūdēšanas procesā iesaistīti gan mikroorganismi, baktērijas un sēnītes, gan kāpuri un sliekas. Kompostēšana ir interesants process, kuru vērojot, var redzēt, kā strādā daba, kā tā paņem atpakaļ to, ko pati mums ir iedevusi. Tāpēc jāatzīst, ka komposta veidošana ir ciešāka iekļaušanās dabas ciklos.
7 padomi veiksmīgai kompostēšanai:
1. Sasmalciniet atkritumus, tas paātrinās trūdēšanas procesus.
2. Turiet divas komposta kastes, vienu no tām gatavajam kompostam.
3. Sekojiet līdzi komposta mitruma līdzsvaram.
4. Aizsargājiet karsto kompostu pret žurkām un citiem grauzējiem.
5. Turiet kompostu daļēji noēnotā vietā.
6. Visi pārtikas atkritumi ir liekami kompostā, izņemot kaulus un lielus augļu kodolus.
7. Izvāciet gatavo kompostu katru gadu, izlietojot to pēc vajadzības.
