Koku apgriešana un apzāģēšana
Ir daudz iemeslu, kādēļ apzāģēt vai apgriezt kokus. Vēsturiski tas tika darīts estētiskā izskata dēļ, bet šodien pārsvarā tas tiek darīts, lai augļu koki būtu ražīgāki. Ja to dara pareizi, tad tas veicina koka augšanu un ziedēšanu. Šādi arī tiek iegūts spēcīgāks un izturīgāks koks, kurš spēj izturēt lielāku augļu svaru.
Koku apgriešana ir māksla, bet jums nebūt nav jābūt arboristam, lai jums tas izdotos. Turpinājumā dažas pamata lietas, ko vērts paturēt prātā.
Saskaņā ar vecu parunu, ja, uzmetot koka kronim cepuri, tā lejupkrītot neaizķeras aiz zariem, tad viss ir kārtībā. Sava taisnība tajā ir – gaismas un gaisa piekļuve zariem ir svarīga, tādēļ arī tiek veikta koku apgriešana. Tas veicina koka augšanu, turklāt griezuma vietas ātrāk izžūst, un tām samazinās risks iegūt sēnīšu slimības.
Veidojošā vai regulārā apgriešana?
Koku apgriešana iedalās divos dažādos tipos: veidojošā un regulārā (ikgadējā) apgriešana. Veidojot mazus kokus, tiek izlemts, kuri zari veidos koka vainagu. Zari atrodas tajā augstumā, kādā tie ir izauguši. Tas nozīmē, ja zars ir izaudzis metra augstumā, arī pēc 50 gadiem tas būs tādā pat augstumā. Pamatnoteikums ir nezāģēt zarus, kuri diametrā ir lielāki par plaukstas locītavu. Lielāku zaru zāgēšana rada lielu stresu kokam, tādēļ labāk koncentrēties uz mazākiem zariem, veicot mazus griezumus.
Kurus zarus jāgriež?
Kā zināt, ar kuriem zariem sākt? Gaiss un gaisma ir svarīgi atslēgvārdi. Jo vairāk saules āboliem piekļūst, jo lielāki, saldāki un garšīgāki tie būs. Sāciet ar koka apskati. Vai kokam ir zari ar nevēlamiem augšanas leņķiem, tādi, kuri aug uz iekšu, vertikāli vai krusto citus zarus? Tādus droši izgrieziet. Vertikāli augošie zari var kaitēt kokam, kad tie izaug lieli un smagi, un var nolūzt. Krustojošies zari parasti beržas viens pret otru un tā iegūst noberztas brūces, kurās var iemitināties sēnīšu vai citas slimības.
Izgrieziet konkurējošās galotnes
Ja kokam ir tā sauktās konkurējošās galotnes, tās ir jānogriež. Tie ir zari, kuri aug vertikāli koka vainagā un ir konkurējoši centrālajam dzinumam, kurš kļūs par koka galotni. Agrāk augļu koku vainagus veidoja groza formā: koka stumbram ejot uz augšu, apkārt esošie zari sadalās un veido apaļa groza formu. Tagad vairāk cenšas veidot taisnu un vienmērīgu stumbru.
Kopšanas jeb regulārā griešana
Kopjot vecu koku, būtu jātiecas pēc līdzsvara starp vecajiem un jaunajiem zariem. Vecākie zari noliecas uz leju, jaunie tiecas uz augšu. Agrāk nogriezto zaru vietas nozieda ar aizsargvasku, lai izvairītos no puves. Taču pētījumi rāda, ka paša koka aizsargmehānisms ļoti labi tiek galā un dažkārt apstrāde var būt pat kaitīga. Labāk vienkārši apgrieziet to un atstājiet.
Jūlijs – septembris: labākais laiks koku apgriešanai
Agrāk koku apgriešanu veica pavasaros, iespējams, tādēļ ka neko daudz tobrīd dārzā darīt nevarēja. Un tad bija iespējams veltīt laiku kokiem. Tādi augļu koki kā ābeles un bumbieres ir noturīgi pret zaru apgriešanu pavasarī, bet jaunākie pētījumi rāda, ka labākais laiks šiem darbiem ir vēla vasara, laikā no jūlija līdz septembrim. Tad koki ir uzkrājuši enerģijas rezerves, kas ļauj tiem labāk sadziedēt brūces un cīnīties ar sēnīšu un citām saslimšanām.