Kā vairot dārzā plaukstošu bioloģiskās daudzveidības zonu

• Pirmkārt, pļaujiet pēc iespējas retāk – ideālā gadījumā tikai vienu vai divas reizes gadā. To var darīt vasarā un vēl vienu reizi rudenī. Viens veids, kā uzlabot augsni un veicināt bioloģisko daudzveidību, ir pēc pļaušanas visu nopļauto novākt. Tas samazinās augsnes auglību, veicinās ziedošo augu sugas un kavēs zālaugu dominēšanu.
• Ja esat iestādījuši sīpolaugus (vairāk padomu par to skatiet tālāk rakstā), nepļaujiet zāli 6 nedēļas pēc tam, kad tie ir noziedējuši. Tiem ir nepieciešamas lapas fotosintēzei un enerģijas uzkrāšanai, lai nākamajā gadā atkal ziedētu. Sagaidiet, līdz lapas kļūst dzeltenas, savītušas un vairs nespēj ražot barību sīpolam.
• Rudenī, apstrādājot pļavu, varat uzlabot tās floru nākamajai sezonai, pievienojot vairāk augu vai sīpolaugu. Tas ļauj eksperimentēt ar jaunām sugām, sekmējot bioloģisko daudzveidību.

• Savvaļas ziedu pļavu var ātri iegūt, izmantojot pļavas velēnas produktu. Pļavas velēna tiek piegādāta ruļļos kā standarta zāliena velēna, bet tās pamatā ir iepriekš audzētu pļavas sugu maisījums, tostarp daudzas ziedošas sugas apputeksnētājiem.
• Tirgū ir pieejami arī daudz sēklu maisījumu, taču pļavas velēna ir drošāks veids, kā veiksmīgi ierīkot pļavu, jo tā nomāc nezāles un ir iepriekš izaudzēta līdz gatavības līmenim.
• Vienkārši sagatavojiet zāliena laukumu, kuru vēlaties pārveidot, un novietojiet pļavas velēnu tā vietā, ievērojot piegādātāja uzstādīšanas vadlīnijas. Meklējiet produktu ar daudz dažādām sugām, lai palielinātu bioloģisko daudzveidību.

Daudzveidīgāka augu sugu klāsta pievienošana savam dārzam var palīdzēt izveidot bioloģiski daudzveidīgu patvērumu. Apputeksnētāji un citi bezmugurkaulnieki gūst labumu no plaša vietējo un svešzemju augu klāsta. Jāapsver arī svešzemju augi, jo tie var būt izturīgāki pret klimata pārmaiņu ietekmi (piemēram, sausumu) un pagarināt ziedēšanas periodu. Par savu mērķi lieciet vismaz piecas dažādas ziedošu augu sugas.

Lai ātrāk palielinātu bioloģisko daudzveidību, pievienojiet savvaļas zonai augu spraudeņus. Spraudeņi ir nedārgi, maza izmēra augi, kurus var ērti pievienot savvaļas zonai. To audzēšana ir vienkāršāka nekā ar sēklām un dod ātrākus rezultātus. Lai iestādītu spraudeņus, vispirms nopļaujiet zālienu un savāciet nopļauto zāli. Pēc tam iestādiet spraudeņus nejaušā izkārtojumā, lai iegūtu dabisku efektu. Plānojiet 5-10 augus uz kvadrātmetru.

• Sīpoli parasti tiek stādīti rudenī (ziedēšanai pavasarī) un pavasarī (ziedēšanai vasarā un rudenī). Tas ir nedārgs veids, kā palielināt daudzveidību. Ir pieejami ļoti agri pavasarī ziedoši sīpoli, piemēram, sniegpulkstenītes (Galanthus sugas), kas zied, kad ainava izskatās tukša. Mēģiniet stādīt sīpolus, kas zied viens pēc otra un jaunie ziedi parādās, kad vecie - novīst.

• Laba ideja ir meklēt ziedus, kas ir īpaši labvēlīgi jūsu reģionā. Bet iesākumam - šeit ir dažas sezonālas sugas, kas ir piemērotas Eiropas dārziem. 
  
  Ziema / agrs pavasaris
• Sniegpulkstenītes (piemēram, Galanthus nivalis un Galanthus elwesii)
• Ziemas akonīti (Eranthis hyemalis)
• Alžīrijas īrisi (Iris unguicularis)
• Narcises "February Gold"
  
  Pavasaris / vasaras sākums
• Dekoratīvie sīpoli "Purple Sensation"
• Kamasijas (Camassia quamash)
• Sicīlijas medus ķiploki (Nectaroscordum siculum)
• Dzejnieku narcises (Narcissus poeticus)
  
  Vasara/rudens
• Persiešu sīpols (Allium sphaerocephalon)
• Lodgalvas sīpoli
• Ciklomenas (piemēram, Crocus banaticus un Crocus pulchellus)

Lai padarītu savvaļas zonu dārzā vēl interesantāku un noderīgāku, varat ieviest mērķtiecīgu dizainu, piemēram, atstāt ap kokiem "salas" no zāles vai izveidot celiņus caur garu zāli uz atklātām teritorijām. Esiet radoši, mainiet izmērus, pārveidojiet un, iespējams, pat izmēģiniet sarežģītas formas, piemēram, labirintu, lai padarītu dārzu vēl izklaidējošāku.

• Mazais zvagulis (Rhinanthus minor) ir daļēji parazitārs uz stiebrzāļu sugām, kas nozīmē, ka tā saknes pieķeras zāles saknēm un iegūst no tām barības vielas. Lielākā daļa stiebrzāļu sugu ir ļoti enerģiskas, dominējošas un bieži pārspēj augšanā savvaļas ziedus. Mazais zvagulis var palīdzēt vājināt zāles dominējošo stāvokli un atvērt brīvākus laukumus garajā zālē, kur iedzīvoties citām sugām. 
• Sēklas jāsēj rudenī, un nākamajā pavasarī tās uzdīgs. Veiksmīgai zonas izveidei nepieciešami aptuveni 0,5 grami uz kvadrātmetru.

Ķīmiskie pesticīdi un mēslojumi var ārkārtīgi kaitēt bioloģiskajai daudzveidībai, jo tie skar ne tikai atsevišķus kaitēkļus un augus, bet visu dabu kopumā. Faktiski, lai veicinātu savvaļas ziedu augšanu un samazinātu zāles dominējošo stāvokli, priekšroka dodama neauglīgai augsnei, tāpēc jums nemaz nebūs jābaro vai jāmēslo savvaļas zona. Ja jums ir nepieciešams mēslot savu dārzu, apsveriet iespēju izmantot mājās gatavotu kompostu vai organisko barību, piemēram, mēslojumu uz jūras aļģu bāzes, nevis mākslīgos ķīmiskos produktus.

Savvaļas ienākšanai jūsu dārzā ir daudz priekšrocību. Atstājot pajumtes vietas, piemēram, garu zāli, mākslinieciski sakrautus baļķus vai nelielu dīķi, jūs varat iedrošināt plēsējus, piemēram, krupjus. Šie plēsēji aizbaidīs potenciāli nevēlamus dārza ciemiņus, kā laputis, kailgliemežus un gliemežus. 

Lai uzturētu zālienu, var būt nepieciešams daudz ūdens, īpaši vasaras mēnešos. Apsveriet lietus ūdens savākšanu, lai mazinātu spiedienu uz galvenajām ūdens piegādes vietām un samazinātu arī ūdens rēķinu. Vienkāršākais veids būtu novadcauruļu novirzīšana ūdens izplūdes vietās, bet, nopietnāk pieejot šim jautājumam, var uzstādīt pilnu lietus ūdens savākšanas tvertnes sistēmu.