Garden compost
Pamācības un ceļveži

Karsts vai auksts komposts — kurš labāks?

Komposta sagatavošanai no dārza atkritumiem ir daudz ieguvumu. Ir dažādi komposta sagatavošanas veidi, tostarp arī aukstā kompostēšana un karstā kompostēšana. Lasīt vairāk

Komposta sagatavošanai no dārza atkritumiem ir daudz priekšrocību. No vienas puses, jūs varat viegli atbrīvoties no lapām, zariem un cita liekā materiāla, no otras — varat sagatavot barības vielām bagātu augsni. Ir dažādi komposta veidi, un katrs no tiem darbojas nedaudz citādāk. Aukstais komposts? Karstais komposts? Kādu kompostēšanas veidu izvēlēties iesācējiem un profesionāļiem? Tas atkarīgs no tā, ko plānojat kompostēt. Ir arī daži paņēmieni, kurus der zināt, lai kompostēšana būtu maksimāli efektīva. 

Aukstais komposts, piemērots sagatavošanai no dārza atkritumiem 

Aukstajā kompostā kompostē dārza atkritumus: lapas, zarus un citu lieko dārza materiālu. Komposts nepieredzējušam vērotājam varētu izskatīties pēc dārza atkritumu kaudzes tieši uz zemes, taču efektīvs aukstais komposts ir kas vairāk. Sāciet ar lielāku un mazāku zaru novietošanu apakšā. Pēc tam pievienojiet pamīšus dārza atkritumus, piemēram, lapas, nezāles un zariņus, un tam pa virsu pievienojiet kādu ar slāpekli bagātu materiālu, piemēram, zāles pārpalikumus vai kūtsmēslus. Varat izmantot arī augsni, taču tad sadalīšanās noritēs ilgāk. 

Kā izveidot auksto kompostu 

Lai paātrinātu sadalīšanos, kompostu ieteicams ierobežot sāniski, lai saglabātu mitrumu un siltumu. Komposta izveidei lieliski noder tīkls, koka paletes vai vīti vītolu žogi. Varat izmantot arī gatavus palešu ietvarus. Novietojiet trīs vai četras paletes vienu uz otrasà, un jūsu aukstais komposts ir gatavs. Ieteicams veidot divus kompostus: vienu, kur pievieno šā gada atkritumus, un otru, kur pavasarī pārvieto atkritumus turpmākai komposta sagatavošanai. 

Kompostēšanai svarīgs ir skābeklis un ūdens 

Kad aukstais komposts ir aptuveni vienu metru augsts, tas jāpārklāj ar lapām, salmiem vai koka skaidām. Pārklājiet ar mulču, zāģskaidām vai sausām lapām. Ir svarīgi parūpēties, lai komposts nekļūtu pārāk sauss. Sausās un siltās vasarās kompostu, iespējams, vajadzēs ik pa laikam samitrināt. Pavasarī kompostu vajadzētu “apvērst” jeb apmaisīt. Ja materiāls viegli sadalās, tas ir gatavs lietošanai; pretējā gadījumā pārvietojiet to uz nākamo komposta kaudzi, lai turpinātu kompostēšanu. 

Karstais komposts veidojas, kompostējot pārtikas atkritumus 

Karstā kompostēšana notiek izolētā vidē, tvertnēs, kuras labāk uztur siltumu un sadalīšanās procesus, pat ja āra temperatūra pazeminās. Tas arī ir pasargāts no žurkām, pelēm un citiem grauzējiem, kas nozīmē, ka tādos var labi kompostēt pārtikas atkritumus. Viens vienkāršs noteikums, lai atcerētos, ko drīkst kompostēt: ja jūs to ēdat, tad tas ir kompostējams. 

Karstais komposts — veids, kā samazināt atkritumu daudzumu 

Karstais komposts palīdz būtiski samazināt atkritumu daudzumu un nodrošina labāko dārza augsni — ja saimnieko pareizi. Pretējā gadījumā pastāv liels risks, ka komposts izdalīs nepatīkamu aromātu un piesaistīs mušas. 

Neaizmirstiet smalki sasmalcināt kompostā ievietojamo materiālu, kas tādējādi paātrina sadalīšanās procesu. Kauli un lieli augļu kauliņi, kā, piemēram, avokado, trūdēs ļoti ilgi. Tādēļ tos labāk likt pie parastajiem atkritumiem. Šādus materiālus labāk izmest parastajos sadzīves atkritumos.  

Līdzsvars — efektīvas kompostēšanas atslēga 

Ne par mitru, ne par sausu. Līdzsvars kompostēšanā ir pats svarīgākais. Un tas attiecas ne tikai uz mitrumu — lai karstais komposts labi veidotos, pat līdzsvars starp slāpekli un oglekli ir svarīgs. Ar slāpekli bagātākās vielas, ko var pievienot kompostam, ir urīns, kam seko gaļas atkritumi un zāles pārpalikumi. Visbagātākās ar oglekli ir zāģu skaidas, avīzes un sausas lapas. 

Ja komposts kļūst pārāk mitrs, pievienojiet sasmalcinātu avīzi vai malkas skaidas, lai kompostu izžāvētu. Ja komposts ir par sausu, samitriniet to. Pārklājiet kompostu ar kādu ar oglekli bagātu mulču, lai atbaidītu mušas. Varat izmantot arī zāģu skaidas, sausas lapas, šķeltus zarus, vecu zāli, sasmalcinātus salmus un tamlīdzīgus materiālus. Ik pa laikam samaisiet, lai pievadītu vairāk skābekļa, kas paātrina sadalīšanos. 

Kur likt kompostu? 

Aukstu kompostu var novietot gandrīz jebkurā vietā. Būtiskākais aspekts, kas jāņem vērā, ir izvairīties no tiešas saules gaismas, jo saule var izžāvēt kompostu. Vienlaikus saules siltums ir vēlams, tāpēc sagatavojiet kompostu vietā, kur arī ēna. Kompostu var veidot arī tur, kur to samitrina lietus. 

Kompostēšana — tas ir dzīvesveids 

Varētu šķist, ka kompostēšana ir vesela zinātne, un patiesībā tā arī ir. Trūdēšanas procesā iesaistīti gan mikroorganismi, baktērijas un sēnītes, gan kāpuri un sliekas. Kompostēšana ir interesants process, kuru vērojot, var redzēt, kā strādā daba, kā tā paņem atpakaļ to, ko pati mums ir iedevusi. Tāpēc jāatzīst, ka komposta veidošana ir ciešāka iekļaušanās dabas ciklos. 

7 veiksmīgas kompostēšanas padomi: 

  1. Sasmalciniet atkritumus; tas paātrina sadalīšanos 
  2. Izvēlieties divas komposta tvertnes, vienu pēckompostēšanai 
  3. Uzturiet mitruma līdzsvaru kompostā: ne pārāk mitrs, ne pārāk sauss 
  4. Aizsargājiet karsto kompostu pret žurkām un citiem grauzējiem 
  5. Veidojiet kompostu daļējā ēnā 
  6. Visi pārtikas atkritumi ir liekami kompostā, izņemot kaulus un lielus augļu kodolus 
  7. Izvāciet gatavo kompostu katru gadu, izlietojot to pēc vajadzības