Malkas skaldīšana
Malka ir viens no senākajiem cilvēkam zināmajiem enerģijas avotiem. Un, pieaugot enerģijas cenām, malkas dedzināšana ir atkal kļuvusi aktuāla — ne tikai mājīgumam, bet arī māju apkurei. Lūk, daži padomi, kas ļauj vieglāk un drošāk skaldīt malku.
Runājot par koksnes ciršanu, pastāv konceptuālas pārpratuma iespējamība. Mežsaimniecības profesionāļi nereti ar to saprot koku gāšanu, savukārt mājsaimnieki, kuriem ir ar malku kurināmas krāsnis, runājot par koku ciršanu, ar to nereti domā malkas skaldīšanu. Un kādēļ jūs skaldāt malku? Nu, vienkārši, lai pirms kurināšanas to izžāvētu.
Malkai jāizžūst
Svaigā koksnē ir aptuveni 45% ūdens, un tās skaldīšana nozīmē, ka tā labāk žūst, jo miza un bērza miza darbojas kā mitruma aizturētājs, kas saglabā mitrumu. Kokus, kas gāzti un saskaldīti malkā ziemas beigās, nevar izmantot pirms tā paša gada rudens ‐ ideālā variantā malkai būtu jāstāv un jāžūst vēl arī visu rudeni un ziemu. Ir svarīgi kurināt tikai sausu malku, jo mitra malka sliktāk deg un rada mazāk siltuma. Turklāt veidojas sodrēji un darva, kas paliek skurstenī un rada kaitīgus izmešus. Dedzināmas malkas mitruma saturs ir 15–20%. Kraujot grēdā, ņemiet vērā, ka koksne labāk žūst, ja tā ir sakrauta ar atlikušo mizu uz leju.
Vai sagatavot bērza malku vasarā?
Neatkarīgi no tā, vai izmantojat motorzāģi vai citus darbarīkus, vislabākais laiks malkas sagatavošanai ir tad, kad baļķi ir vissausākie, proti, ziemas beigās un agrā pavasarī. Ja pasūtāt šajā periodā kokmateriālus, kas nav sazāģēti, vispirms sazāģējiet tos piemērotā garumā. Vēlams izmantot koka steķi, kas atvieglo zāģēšanu un nodrošina lielāku precizitāti. Pēc tam atliek tikai sākt skaldīt. Zāģējiet tikai taisni, jo pa diagonāli sazāģētu kluci novietot uz ciršanas bluķa ir grūti vai neiespējami. Vienkāršākais veids ir koksni sadalīt drīz pēc koku nociršanas. Ja koksni pārāk ilgi atstāj neapstrādātu, to kļūst grūtāk un sarežģītāk saskaldīt.
Ja vasarā cērtat bērzus, atstājiet lapas pirms koksnes sazāģēšanas un sadalīšanas. Lapas patērē sulu, un koksne žūst ātrāk. Pēc kāda mēneša lapas nodzeltēs, koksni var sazāģēt un sadalīt pagalēs. Protams, arī rudenī var sagatavot malku. Ziemā gaiss parasti ir sauss, kas nodrošina labus apstākļus koksnes žūšanai.
Kura malka ir labāka?
Enerģijas daudzums, ko nodrošina koksne, ir atkarīgs no tā, kā un kur koks ir audzis. Vispārīgi runājot, kokiem, kas lēni auguši sausā augsnē, ir lielāks blīvums, un tie nodrošina vairāk enerģijas nekā tie, kas auguši mitrā augsnē. Arī siltuma vērtība dažādās koka daļās atšķiras atkarībā no taukvielu un sveķu daudzuma koksnē.
Ja runājam par enerģijas saturu kubikmetrā, augšgalā ir smagākas koksnes veidi: ilgi un ar jaukas krāsas liesmu deg dižskābardis, ozols un osis. Bērzs nodrošina 2660 kWh/m3, bet dižskābardis ‐ 3032 kWh/m3, ko pārspēj tikai ceriņi ar iespaidīgu 4500 kWh/m3. Tomēr ceriņus lielos daudzumos ir grūti iegūt.
Skujkoki, piemēram, egle un priede labi deg, taču nodrošina mazāk siltuma. Priede nodrošina 2341 kWh/m3, bet egle ‐ tikai 2022 kWh. Turklāt skujkoku koksne rada daudz dzirksteļu, tāpēc tā jādedzina krāsnīs ar durtiņām vai uguns aizsargiem. Ir iespējama arī dažādu veidu koksnes sajaukšana, kā arī bērza un egles koksnes vienlaicīga dedzināšana. Mīksta koksne labi noder arī uguns iedegšanai.
Sagatavojieties sadalīšanai
Malkas skaldīšana nav īpaši sarežģīta, taču var būt nepieciešama zināma sagatavošanās. Izmantojiet līdzenu un atklātu virsmu, kur ir pietiekami daudz vietas un kurai neviens netuvosies. Noteikti jāizmanto stabils skaldīšanas bluķis. Pārliecinieties, ka tas ir pietiekami smags un stabils, kā arī stingri stāv uz virsmas nešūpojoties, jo pretējā gadījumā tiks ietekmēta skaldīšanas jauda. Skaldīšanas bluķis nedrīkst sniegties augstāk par ceļgaliem.
Novietojiet sadalāmo kluci vertikāli, iespējami tālāk no jums, uz skaldīšanas bluķa tālākās malas. Iemesls: ja netrāpat klucim, cirvis trāpīs skaldīšanas bluķim, un samazināsies risks iecirst zemē vai kājās. Turiet cirvi ar taisnām rokām, iespējami tuvāk cirvja kāta galam, un jūs iegūsiet iespējami lielāko spēku. Cirvja rokturim jābūt horizontāli, kad cirvis trāpa koksnē.
Lieli, nelīdzeni baļķi
Ja ir lieli baļķi vai nelīdzeni un zaraini kluči, tos var būt grūti sadalīt tikai ar cirvi vien. Izvairieties no kluča laušanas ar cirvi sāniski jo varat to sabojāt un pat nolauzt kātu. Tā vietā var nākties izmantot ķīļus, ko iedzen koksnē ar veseri, lai koksne šķeltos. Ievietojiet spraugā otru ķīli, lai koksni paplašinātu, pēc tam turpiniet dzīt ķīļus, līdz viss baļķis sadalās. Šim nolūkam neizmantojiet parastu cirvi, jo tas var tikt bojāts; lietojiet tikai veseri.
Kādam cirvim jābūt jūsu rīcībā?
Dažādiem mērķiem ir paredzēti dažādi cirvji, taču, ja vēlaties iegādāties cirvi, lai skaldītu malku iespējami efektīvāk, jāizvēlas skaldīšanas cirvis. Varat izmantot arī lielāku universālo cirvi, taču skaldīšanas cirvja priekšrocība ir tā, ka tā forma ir paredzēta tieši malkas skaldīšanai, ievērojami atvieglojot darbu. Skaldīšanas cirvim ir liela, smaga, ķīļveida galva, lai labāk šķeltu malku. Skaldīšanas cirvis ir veidots, lai skaldītu pa koksnes šķiedrām atšķirībā no malkas cirvja, kas piemērots šķiedru pārciršanai. Varat lietot arī vesera cirvi, kura tā dēvētais vesera kakls paredzēts ķīļu dzīšanai, ja jāapstrādā ļoti mezglaini koka kluči.
Aizsargpasākumi, zāģējot koksni
Ir svarīgi uzmanīties, skaldot malku, un gādāt, lai skaldīšanas bluķa tuvumā neviena nebūtu. Ieteicams nēsāt aizsargbrilles, lai izvairītos no skaidām, un cimdus, lai nepieļautu nobrāzumus un roku traumas. Arī drošības apavi ar tērauda purngaliem ir noderīgi, kaut vai tāpēc, ka tie aizsargā kāju pirkstus no krītošiem klučiem.
