5 izplatītākās kļūdas darbā ar motorzāģi

Koku kopšanas darbos arvien vairāk lauku sētu vai individuālo māju īpašnieku izmanto motorzāģus, kuru klāsts tirgū ar katru gadu paplašinās. Eksperti atzīmē, ka, lai arī šie darbarīki ir izmantoti daudzus gadus, arī izplatītākās kļūdas tiek nodotas tālāk, no paaudzes paaudzē, kopā ar darba pieredzi.

"Motorzāģi ir viens no populārākajiem mājās atrodamajiem instrumentiem, taču ne vienmēr īpašnieki spēj tos pienācīgi uzturēt un izmantot. Katru gadu mums nākas saskarties ar situācijām, kad cilvēki vaino produktu, taču patiesībā tas tiek nepareizi izmantots vai nav paredzēts konkrētajam darbam - galu galā arī istabu mēs nemazgāsim ar zobu suku. Ir gadījumi, kad par drošību cilvēki aizdomājas par vēlu, piemēram, dodas iegādāties piemērotas aizsargbikses, kad kājas jau ir savainotas. Motorzāģis ir jaudīgs darbarīks, tāpēc ir jāievēro visi nepieciešamie drošības pasākumi,” stāsta Husqvarna dārza tehnikas eksperts Armands Šatrovskis no SIA "Husqvarna Latvija".

Kļūda Nr. 1: ir izvēlēts zemas jaudas zāģis

"Motorzāģus parasti izmanto zaru apgriešanai un malkas zāģēšanai. Daudzi cilvēki uzskata šos darbus par ļoti vienkāršiem un bieži vien iedomājas, ka derēs jebkurš ķēdes zāģis, pat ar mazāko jaudu. Būtībā malkas zāģēšanu var noteikti pielīdzināt profesionālam darbam mežā, jo zāģis pastāvīgi uzņem maksimālo slodzi un tiek darbināts ar retiem pārtraukumiem. Tāpēc, izvēloties zāģi, svarīgākais ir skaidri zināt, kāda veida darbam tas tiek iegādāts un cik bieži tas tiks izmantots. Piemēram, ja ļaudis dzīvo mājā ar malkas apkuri un katru gadu paši to arī zāģē, motorzāģis ar mazu jaudu nebūs piemērots,” skaidro A. Šatrovskis.

Ja zāģi paredzēts izmantot dažas reizes gadā, zāģējot nelielu malkas daudzumu vai apgriežot koku zarus viensētā, pietiek ar 1,3 kW benzīna vai akumulatora zāģi. Gadījumā, ja instrumentu paredzēts lietot bieži un ilgstoši, jāizvēlas 2 kW un jaudīgāks motorzāģis.

Kļūda Nr. 2: pārliecība, ka benzīns vienmēr ir labāks par akumulatoru

A.Šatrovskis teic, ka jau sen pastāv uzskats, ka labam zāģim ir jābūt ar benzīna motoru, savukārt akumulatora zāģi ir tikai "rotaļlietas". Tomēr, parādoties litija jonu akumulatoriem, kas nomainīja iepriekš izmantotos mazjaudas akumulatorus, situācija ir krietni mainījusies - ir akumulatora zāģi, kas paredzēti profesionālam darbam kā, piemēram, profesionāliem arboristiem, galdniekiem un dārzniekiem, tāpēc nevar teikt, ka tie būtu vājāki par benzīna alternatīvām, tiem ir daudz savu priekšrocību, dēļ kurām tie iegūst savu popularitāti.
"Benzīna zāģim ir nepieciešama īpaši sagatavota degviela, kas ātri maina savu sastāvu un kuru ieteicams uzglabāt ne ilgāk kā divus mēnešus. Ilgstoši uzglabātā degvielā samazinās oktāna skaitlis un tā rezultātā var rasties situācija, ka zāģi nevar iedarbināt vai darbinot sabojāt. Šo situāciju var krietni uzlabot, ja izmanto Husqvarna alkilāta degvielu, kas ir ideāls risinājums tiem, kas strādā reti, bet paliek uzticīgi iekšdedzes dzinējiem. Bet cilvēki, kuri izmanto ar akumulatoru darbināmu zāģi sava dārza vajadzībām, par šīm lietām pilnībā aizmirst un ir priecīgi, ka var strādāt bez degvielas izmantošanas” papildina A. Šatrovskis.

Turklāt, ja motorzāģis netiek bieži izmantots, arī prasmes strādāt ar to nav pārāk labas, tāpēc darbs ar benzīna zāģi kļūst bīstamāks – darbs ar tiem tomēr prasa labas iemaņas. Reti strādājot, benzīna motorzāģis var radīt stresu vai nedrošības sajūtu arī sava trokšņa dēļ. Akumulatora motorzāģis ir kluss un nerada apkārtējās vides piesārņojumu, tāpēc to var izmantot arī telpās, ja ir nepieciešams veikt kādus iekšdarbus.

Kļūda Nr. 3: darbs ar neasu ķēdi

Pat visjaudīgākais zāģis nedarbosies efektīvi un var pat tikt sabojāts, ja tā ķēde tiks atstāta bez uzraudzības. Darbs ar neasu ķēdi ir vēl viena izplatīta kļūda. Ķēdes nolietojumu nosaka zāģa lietošanas intensitāte - ķēde būtu jāasina pēc katras izstrādātās degvielas bākas vai atbilstoši vajadzībai, it sevišķi, ja ir trāpīts naglai, šķembai, vai ir zāģēta sasalusi un netīra koksne.

To, vai ķēde joprojām ir asa vai jau sāk notrulināties, palīdz noteikt zāģu skaidas. Ja zāģu skaidas ir tik smalkas kā putekļi, tas nozīmē, ka ķēde jau ir kļuvusi ļoti neasa. Zāģējot ar asu ķēdi, zāģu skaidas ir lielas un rupjas, kā mazi koka gabaliņi. Vēl viena labas ķēdes pazīme - zāģim jāzāģē it kā pašam un, lai nodrošinātu vienmērīgu griezumu, pietiek ar paša motorzāģa svaru. Ja jums ir jāpiespiež zāģis ar savu spēku, ir vērts pārbaudīt ķēdes asumu un nepieciešamības gadījumā to uzasināt, kā arī nospriegot. Te var noderēt lieliska grāmata par darbu ar motorzāģi. 

Dažreiz ķēdes eļļošanai cilvēki mēdz izmantot nepareizu eļļu. Katra darbarīka lietošanas instrukcijā ir sniegta informācija par to, kura smērviela ir piemērota, un šo norādi nevajadzētu ignorēt. Ķēžu eļļošanai ir tam paredzētas eļļas, kuras netiek izmantotas citur. Tās satur īpašas piedevas, kuras ļauj eļļai noturēties uz ķēdes, pie lieliem tās kustības ātrumiem. Un ir iespēja izvēlēties starp minerālajām un bioloģiskajām ķēžu eļļām.

Protams, jāatceras, ka zāģa ķēde, pat regulāri asinot, nav mūžīga. Ja griezējzoba daļa ir mazāka par 4 milimetriem vai ķēdē ir radušās plaisas, ir laiks to nomainīt.

Kļūda Nr. 4: nepiemērots apģērbs un ignorētas drošības prasības

Par īpaši sāpīgu kļūdu A. Šatrovskis uzskata drošības prasību neievērošanu, kas realizējas gūtās traumās: “Strādājot ar motorzāģi, ir ļoti būtiski valkāt tam paredzētu apģērbu un izmantot citu drošības aprīkojumu. Piemēram, malkas zāģēšana bez aizsargbiksēm ir līdzvērtīga mēģinājumam šķērsot ezeru pa plānu ledu. Diemžēl ir zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki šādā veidā sagriež pirkstus, kājas, vai tiek pat pie letāliem ievainojumiem. Ķēdes zāģa griezums nav salīdzināms ar brūci, kas radusies ar virtuves nazi. Motorzāģa brūces ir sarežģītas, plēstas, dziļas, un ievainojums izraisa spēcīgu asiņošanu. Diemžēl jāsaka, ka cilvēki bieži vien aizdomājas par savu drošību tikai tad, kad nonāk bīstamās situācijās vai jau ir guvuši savainojumus,” piemetina A. Šatrovskis.

Strādājot ar motorzāģi, ir jāvalkā bikses ar aizsardzību pret iezāģēšanu un piemēroti apavi, jānodrošina kāju stabilitāte, jāizmanto aizsargbrilles, kas novērsīs zaru vai zāģu skaidu nokļūšanu acīs, kā arī dzirdes sargi. Nepieciešami arī darba cimdi, lai pasargātu no traumām rokas. Ķiveres ir obligātas, gāžot kokus vai apgriežot to zarus.

Kļūda Nr. 5: nepareiza zāģēšanas tehnika

Vēl viena izplatīta kļūda ir nepareiza zāģēšanas tehnika, piemēram, mēģinājums apgriezt zarus, kāpjot kokā vai stāvot uz balstītām kāpnēm. "Cilvēki iedomājas, ka viņi perfekti kontrolē zāģi, bet aizmirst atsitienu, kad zāģis it kā atlec no zāģējamās koksnes. Ja šajā brīdī stāvat nestabili vai turat zāģi ar izstieptām rokām prom no ķermeņa, tas var trāpīt pa galvu vai plecu un izraisīt nopietnus ievainojumus. Strādājot ar ķēdes zāģi, turiet to cieši ar abām rokām, stāvot stabili uz abām kājām. Nekad neceliet ķēdes zāģi virs plecu augstuma. Tas varētu būt kārdinājums, it sevišķi, kad strādā ar akumulatora zāģi, kas ir viegls. Lai sasniegtu augstāk esošos koka zarus, kāpnes nav labākais risinājums, jo tās var sasvērties, un, stāvot uz tām, zāģi noteikti nav iespējams droši kontrolēt,” stāsta A. Šatrovskis. Koku atzarošanai no zemes noderīgs un parocīgs būs akumulatora augstgriezis vai zaru zāģis teleskopiskā kātā.

Šobrīd tirgū ir pieejami ļoti daudz dažādu motorzāģu gan profesionālai izmantošanai, gan mazākiem darbiem privātmājās. Plašajā piedāvājumā ir viegli apjukt, tāpēc iesakām konsultēties ar uzņēmuma pārstāvi, kurš ieteiks piemērotāko modeli tieši jūsu plānotajiem darbiem un projektiem, kā arī brīdinās par kļūdām, kādas nepieļaut darbā ar motorzāģi, un ieteiks labākos apkopes risinājumus, lai instruments kalpotu ilgu laiku.

Plašāka informācija par Husqvarna motorzāģu klāstu pieejama: www.husqvarna.com/lv/produkti/motorzagi/